Stindzinošs stāsts par attālu Aļaskas pilsētiņu, kas, saulei nolaižoties aiz horizonta, katru gadu veselu mēnesi iegrimst tumsā. Šoreiz, pēdējiem saulstariem pazūdot, pilsētiņai uzbrūk asinskāra vampīru banda, kura nododas nemitīgai izpostīšanas orģijai. Vienīgi pilsētas šerifs un viņa sieva iestājas par izdzīvojušo pilsētnieku aizsardzību...
Notikumu centrā jaunu žurnālistu grupa, kas veic izmeklēšanu par asiņainu kultu,kuri joprojām veic cilvēku upurēšanu. Nav grūti iedomāties, ka par jaunajiem kūlta upuriem kļūs jaunie cilvēki.
Oskars ir zivtele, kas allaž par spuras tiesu paglābjas no nepatikšanām. Lenijs ir haizivs, kuram ir noslēpums. Viņš ir veģetārietis. Kad Oskara mazie meli padara viņu par zemūdens pasaules lielo varoni un nāk klajā patiesība par Leniju, viņi abi kļūst par sabiedrotajiem. Filmas centrālo tēlu - Oskaru ieskaņojis Vils Smits. Oskars strādā vaļu mazgātuvē, mēles mazgātāju maiņā, kas, kā varat iedomāties, ir diezgan riebīgs darbs. Viņš ienīst tīrīt mutes, taču viņa paša mute nekad neapklust… Aktieris Džeks Bleks, kas filmā ieskaņojis Leniju atzīst, ka Lenijs ir veģetārietis nevis tādēļ, ka viņam negaršotu zivis, bet gan humānu iemeslu vadīts - viņš uzskata, ka dzīvās radības nedrīkst nogalināt. Lenijs ir lāga dvēsele un neiederas citu haizivju vidū, taču reiz var izrādīties, ka viņš ir visspēcīgākais, pateicoties savai sirdij un dvēselei. Roberts de Niro ieskaņojis Lenija papu, donu Lino - zemūdens pasaules Krusttēvu. Šī ir slavenā aktiera Roberta de Niro iespēja parodēt vienu no savām visslavenākajām lomām un par savu jauno lomu viņš saka: "Es spēlēju zemūdens mafijas bosu, kurš patiesībā nosaka visu, kas te - lejā notiek. Viņam ir divi dēli un izrādās, ka viens no tiem negrib pārņemt "ģimenes biznesu." Renē Zelvēgere ierunājusi skaistās eņģeļzivtiņas Endžijas balsi, kura slēpj to, ka ir līdz spuru galiņiem iemīlējusies Oskarā. Lolas balsi ieskaņojusi aktrise Andželīna Džolija. Lola ir tur, kur apgrozās nauda. Viņa ir satriecoši skaista un ļoti bīstama, par ko Oskaram ir iespēja pārliecināties. Īpašu šarmu un vizuālo līdzību savai ieskaņotajai zivij piešķīris režisors Mārtins Skorsēze. Saikss ir Oskara darba devējs, kurš ir gatavs to atlaist ik dienu, līdz brīdim, kad pienāk Oskara slavas stunda. Tad viņš ir gatavs ņemt Oskaru savā paspārnē, jeb pareizāk būtu - paspurē, kļūstot par viņa menedžeri un gūstot kādu labumu arī sev. Saiksam ir dīvainība - kad viņš uztraucas, viņš piepūšas un sāk ļoti ātri runāt smalkā balstiņā. Filmā "Haizivs stāsts" ir medūzu pāris - Bērnijs un Ērnijs, kurus ieskaņojuši Dough E. Dough un Ziggy Marley. Viņi ir Saiksa rokaspuiši, kas vienmēr gatavi sniegt šoka triecienu, kam un kad vien Saikss pavēlēs. Paši par savām lomām viņi saka: "Bērnijs un Ērnijs no skata ir diezgan ērmoti, bet, kad jūs ar viņiem nonākat kontaktā, to nav iespējams nesajust."
Vertigo ir visai produktīvā režisora Hičkoka hronoloģiski kaut kur pa vidu darbs un uzreiz jāsaka, ka, lai arī esmu redzējis tik kādas 5 režisora filmas (un par šo vīru pārāk neiefanoju), šī laikam, ka ir iespaidīgākā (nu, varbūt vienīgi "Psycho" varētu konkurēt). Kāpēc tā? Tāpēc, bērni, ka ne jau velti režisors ir izvēlējies pēc izskata tik miermīlīgo un sevis iecienīto James Stewart, kuru pazīstam arī kā lāga zēnu no "It's a Wonderful Life" un filmas sākums (ne pats sākums) ir pat mājīgs, draudzīgs, nedaudz ar humoriņu. Kā jau varam noprast, šī sajūta agrāk vai vēlāk mūs pamet, tas pats Džeimss nepavisam vairs nav tik simpātisks tēls, brīžiem īsts varmāka, un filma aizvien dziļāk rokas cilvēka prāta un apziņas tumšākajos nostūrus, tādējādi parādot, ka prāta iespējas nav ierobežotas ne uz pozitīvo, ne uz ne tik pozitīvo pusi (Midža un ārsti acīmredzami kļūdijās), un šāda attīstība galu galā mūs noved pie varen spēcīgām beigam (man tās mūķenes nekad nav patikušas). Laikam gan pirmā un vienīgā filma, kas par vienu no simboliem filmā izvēlējusies pat krūšturi. Runājot par krūšturiem, 50 gadi nav ne mazākajā mērā iedragājuši galvenās aktrises seksapīlu. Filmā, es domāju, dzīvē- nebūšu tāds optimists. Brīžiem diezgan muļķīga- algotam privātdetektīvam tik raksturīgā "neuzkrītošā" izsekošana, slīkstošās lēdijas glābšana tieši aiz šīs apaļumiem- Džeimss šādu izdevību garām nepalaiž; varbūt brīžiem vienkārši nesaprotama (varbūt vaina ir manī), bet visādi citādi- pārliecinoši.
