Stindzinošs stāsts par attālu Aļaskas pilsētiņu, kas, saulei nolaižoties aiz horizonta, katru gadu veselu mēnesi iegrimst tumsā. Šoreiz, pēdējiem saulstariem pazūdot, pilsētiņai uzbrūk asinskāra vampīru banda, kura nododas nemitīgai izpostīšanas orģijai. Vienīgi pilsētas šerifs un viņa sieva iestājas par izdzīvojušo pilsētnieku aizsardzību...
Notikumu centrā jaunu žurnālistu grupa, kas veic izmeklēšanu par asiņainu kultu,kuri joprojām veic cilvēku upurēšanu. Nav grūti iedomāties, ka par jaunajiem kūlta upuriem kļūs jaunie cilvēki.
Oskars ir zivtele, kas allaž par spuras tiesu paglābjas no nepatikšanām. Lenijs ir haizivs, kuram ir noslēpums. Viņš ir veģetārietis. Kad Oskara mazie meli padara viņu par zemūdens pasaules lielo varoni un nāk klajā patiesība par Leniju, viņi abi kļūst par sabiedrotajiem. Filmas centrālo tēlu - Oskaru ieskaņojis Vils Smits. Oskars strādā vaļu mazgātuvē, mēles mazgātāju maiņā, kas, kā varat iedomāties, ir diezgan riebīgs darbs. Viņš ienīst tīrīt mutes, taču viņa paša mute nekad neapklust… Aktieris Džeks Bleks, kas filmā ieskaņojis Leniju atzīst, ka Lenijs ir veģetārietis nevis tādēļ, ka viņam negaršotu zivis, bet gan humānu iemeslu vadīts - viņš uzskata, ka dzīvās radības nedrīkst nogalināt. Lenijs ir lāga dvēsele un neiederas citu haizivju vidū, taču reiz var izrādīties, ka viņš ir visspēcīgākais, pateicoties savai sirdij un dvēselei. Roberts de Niro ieskaņojis Lenija papu, donu Lino - zemūdens pasaules Krusttēvu. Šī ir slavenā aktiera Roberta de Niro iespēja parodēt vienu no savām visslavenākajām lomām un par savu jauno lomu viņš saka: "Es spēlēju zemūdens mafijas bosu, kurš patiesībā nosaka visu, kas te - lejā notiek. Viņam ir divi dēli un izrādās, ka viens no tiem negrib pārņemt "ģimenes biznesu." Renē Zelvēgere ierunājusi skaistās eņģeļzivtiņas Endžijas balsi, kura slēpj to, ka ir līdz spuru galiņiem iemīlējusies Oskarā. Lolas balsi ieskaņojusi aktrise Andželīna Džolija. Lola ir tur, kur apgrozās nauda. Viņa ir satriecoši skaista un ļoti bīstama, par ko Oskaram ir iespēja pārliecināties. Īpašu šarmu un vizuālo līdzību savai ieskaņotajai zivij piešķīris režisors Mārtins Skorsēze. Saikss ir Oskara darba devējs, kurš ir gatavs to atlaist ik dienu, līdz brīdim, kad pienāk Oskara slavas stunda. Tad viņš ir gatavs ņemt Oskaru savā paspārnē, jeb pareizāk būtu - paspurē, kļūstot par viņa menedžeri un gūstot kādu labumu arī sev. Saiksam ir dīvainība - kad viņš uztraucas, viņš piepūšas un sāk ļoti ātri runāt smalkā balstiņā. Filmā "Haizivs stāsts" ir medūzu pāris - Bērnijs un Ērnijs, kurus ieskaņojuši Dough E. Dough un Ziggy Marley. Viņi ir Saiksa rokaspuiši, kas vienmēr gatavi sniegt šoka triecienu, kam un kad vien Saikss pavēlēs. Paši par savām lomām viņi saka: "Bērnijs un Ērnijs no skata ir diezgan ērmoti, bet, kad jūs ar viņiem nonākat kontaktā, to nav iespējams nesajust."
Nasa atklāj vēl 5 planētas kur varētu būt dzīvība!
NASA turpina meklēt dzīvības pēdas kosmosā un rezultātā atradusi 5 Zemei līdzīgas planētas, no kurām 3, iespējams, ir piemērotas dzīvības eksistencei.
Divas no trijām planētām rotē ap zvaigzni (1200 gaismas gadu attālumā no Zemes), kas ir nedaudz mazāka un vēsāka, nekā mūsu saule. Viena no planētām Kepler-62f (savu zvaigzni apriņķo 267 dienās), ir tikai par 40 procentiem lielāka par mūsu Zemi. Savukārt otra planēta (Kepler-62e) atrodas tuvāk zvaigznei, kuru apriņķo 122 dienās un ir par 60 procentiem lielāka par Zemi.
Savukārt trešā planēta (Kepler-69c) ir par 70 procentiem lielāka par mūsu planētu, un tā atrodas orbītā zvaigznei, kas ir ļoti līdzīga mūsu saulei. Pētnieki vēl nav pilnība pārliecināti par planētas uzbūvi un sastāvu, taču tā ap zvaigzni apriņķo 242 dienās (līdzīgi kā Venēra).
Tiesa gan, NASA mērķis ir nevis atrast planētu, uz kuru cilvēce varētu doties, ja mūsu Zeme paliktu neapdzīvojama, bet gan dzīvības meklēšana. Zinātnieki uzsver, ka nevar droši zināt vai uz planētam ir kādas dzīvības pazīmes, taču ir iespējams atrast objektus, kas ir piemērotā attālumā no zvaigznes, lai nodrošinātu optimālu temperatūru dzīvībai.
Atcerēsimies, ka pirms gada NASA atklāja pirmo, Zemei līdzīgo, planētu, kas varētu būt apdzīvojama. Attēlā no kreisās: Kepler-22b, Kepler-69c, Kepler-62e, Kepler-62f un Zeme.
